Adelskultur Und Polisgesellschaft

Band Mannheim, Wien, Zürich, Duden, Cetru gramatu, ap 40 rakstu autore, tulkojusi no anglu un hindi valodas. Docejusi studiju kursus par Indijas anglofono literaturu, mitu musdienu literatura un kultura, anglu kulturas vesturi, viduslaiku un renesanses literaturas vesturi, Lielbritanijas Anglu asociacijas korespondetajlocekle. Hipoteze: iedzivotaju izglitotiba ir viens no sabiedriskas domas veidošanas faktoriem, bet ne vienigais. Tomer tas ir noteicošais faktors valsts izaugsmei, iedzivotaju labklajibai un demokratijas ka politiskas sistemas pastavešanai.

Vesturiski Latvija ir viena no izglitotakajam Eiropas valstim, ja par kriteriju pienem tas iedzivotaju lasitprasmi. Te seviška nozime luteranu baznicai, kas laulibu slegšanai par obligatu prasibu pasludinaja prasmi lasit Svetos Rakstus. Jau Musdienu pasaulei piemit tendence attistities strauji.

ASV Kalifornijas štata Berklija Universitates sociologs Manuels Kastels Manuel Castells ir aprekinajis, ka pieeja internetam ar datoru un mobilo telefonu palidzibu pieaugs no 2,5 procentiem, ka tas bija Sociologs uzsver: atškiribas starp dažadu valstu un sabiedribu attistibas limeniem bus milzigas. Ari eiropieši ilgu laiku neinteresejas par vesturi un piramidam.

Tikai ar laiku Eiropas kultura saka veidoties jauna pasaules uztveres sistema, kas cita starpa mainija ari priekšstatus par pagatni. Ka zinams, vesturiska apzina ka tada nav raksturiga katrai kulturai, un ir kulturas, kuras labi iztiek bez tas. Lai rastos vestures koncepts, ir jabut attiecigam pasaules uzskatam ar atbilstošu laika modeli, ta saukto linearo laiku.

Ka zinams, vispilnigaka veida vesturiska apzina ir realizejusies jauno laiku Eiropa, kura piedzima interese par pagatni un sakas tas izpete. Gribu pasvitrot, ka vesturiska apzina nav nepieciešama sabiedribas praktisko problemu risinašanai, un ta neizveidojas rupnieciska apversuma vajadzibam. Ta radas neatkarigi no ekonomikas procesiem, kulturas attistibas gaita un ir kluvusi par nepieciešamu eiropiešu pašizzinašanas un pašidentifikacijas lidzekli.

Tadejadi vestures petišana ir kluvusi par Eiropas kulturas funkciju un tas neatnemamu sastavdalu. Pirms Bonaparta karagajiena uz faraonu zemi jau vairaki Eiropas celotaji bija pabijuši Egipte un atstajuši par to intrigejušus aprakstus. Tas atstaja tik lielu iespaidu uz jauno generali, ka vinš pats devas uz Zinatnu Akademiju un uzrunaja petniekus, aicinot vinus doties uz Egipti.

Tada veida izpaudas vel viens moments, kas noteica Eiropas un senas Egiptes tikšanos – personibas faktors. Tikai Napoleona dziva interese un vina romantiskais gars bija tas, kas lika vinam ieklaut sava karaspeka tik daudz zinatnieku. Vinu vieta tacu varetu panemt vel kadu militaru vienibu, vai municijas kravu.

Visticamak, ja Bonaparta vieta butu kads cits, pragmatiskakas dabas cilveks, vinam neienaktu prata aicinat sev lidzi petniekus un zimetajus, un Egiptes izpete vel ilgi nebutu sakusies… Un vispar, Egiptes karagajiens bija paša Napoleona projekts, vina romantiska gara auglis. Vinš sapnoja par lieliem un vareniem darbiem, par daudzu zemju iekarojumiem un jaunu imperiju… Acimredzot Aleksandra Liela lauri nelava vinam mierigi gulet, un vinš sapnoja par lielu imperiju kaut kur austrumos.

Napoleonam likas, ka Eiropa vinam ir par mazu tapat ka kadreiz Makedonija bija par mazu Aleksandram. Ir plaši pazistams teiciens, kura Bonaparts salidzina Eiropu ar kurmju alu un pazino, ka tikai austrumos var tikt dibinatas lielas imperijas un notikt lielas revolucijas. Napoleons tiešam bija romantikis un ir velejas sacensties ar Aleksandru.

Vai tik ne tadel vina ekspedicijas korpuss Egipte bija aptuveni tikpat liels, cik Aleksandra karaspeks, ar kuru vinš iekaroja austrumus? Škiet, ka tieši sacensiba ar slaveno Makedonijas valdnieku bija galvenais iemesls, kas pamudinaja Bonapartu uz tik pardrošu avanturu – doties pari jurai uz talo zemi, zinot, ka juru kontrole naidiga britu flote.

No strategiska viedokla tas bija neprats, un, lai gan pirmaja bridi vinam paveicas un izdevas netrauceti noklut lidz Egiptei, driz vien notika tas, kam bija janotiek: Nelsons iegaja Abukiras lici un iznicinaja visu francu floti. No parastas strategijas viedokla ir nesaprotami, uz ko Napoleons cereja. Man liekas, ka ari šeit vinš atdarinaja Aleksandru, jo ari vinam nebija flotes, dodoties iekarot Persiju.

Serialam ir aizraujošs sižets un lieliska aktierspele.

Stasts par Kolumbijas narkobarona Pablo Eskobara dzivi un Kolumbijas eksporta nozari. Katra zina šis stasts par narkotiku tirdzniecibas nozari ir dzilaks neka sauss laikrakstu virsrakstu rezumejums. Serialam ir aizraujošs sižets un lieliska aktierspele. Šaja bridi iznakušas tris seriala sezonas, un katrai ir atsevišks stasts. Polu rakstnieka Andžeja Sapkovska romanu ekranizejums, kas patiks tiem, kurus aizrauj stasti par senatni, mistiku un pardabiskam butnem.

To visu apvij senatniga viduslaiku aura. Postapokaliptiska drama par nakotni, kura cilveku rase ir zaudejusi vienu no galvenajam manam – redzi. Vini dzivo gandriz pirmatnejas kopienas un adaptejas, lai varetu izdzivot. Tacu tad pekšni pasaule piedzimst dvini, kas spej redzet. Tiešam aizraujošs stasts ar lielisku havajiešu aktieri Džeisonu Momoa galvenaja loma. Man jau tapat muža pieticis atkaribu.

Posted on Posted in Laiks